Naudu saņem tas, kam tā nolemta

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Milgrāvī, aiz tagadējiem kapiem, ne visai tālu no Vecāķiem rnežā, ceļa malā, stāv pīlādzis. Zem šī pīlādža esot bijusi naudas kaste. Viens vīrs ļoti gribējis naudas kasti dabūt. Viņš saaicinājis biedrus un vienu nakti ap pulksten 12 paņēmuši lāpstas un apbruņojušies ar plintēm, gājuši naudu rakt. Rakuši, rakuši un tiešām uzrakuši naudas kasti. Tā bijusi liela, ar dzelzi apkalta. Bet tikko gribējuši kasti izcelt, tā grimusi dziļāk, un — nez kur gadījies, kur ne — viens āzis arī klāt un sācis viņus traucēt. Nolēmuši āzi nošaut, bet tikko gribējuši āzi šaut, tā viens biedrs stāv plintes galā. Kā nu tu šausi biedram virsū? Tā āzi arī nevarējuši nošaut. Pīts jau bijis klāt, aizbēruši bedri un gājuši mājās. Bet te vienu nakti sapnī tam pašam vīram paziņots, ka, ja viņš gribot kasti ar naudu dabūt, tad lai aiznesot zem pīlādža baltu vistu ar septiņiem cāļiem. (Vīram bijusi sieva un septiņi bērni.) Nākošā naktī vīrs arī aiznesis vistu ar cāļiem, bet gājis šoreiz viens pats. Tiešām, viņš arī kasti dabūjis. Kastē bijusi dažāda nauda, pat no zviedru laikiem. Par dabūto naudu viņš uzcēlis Milgrāvī divas mājas un krogu. Bet nepagājis ilgs laiks, kad nomirusi sieva, un arī bērni, ar dažādām slimībām. Kad vīrs nomiris, tad viņa īpašumi pārgājuši citu īpašnieku rokās.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox