Dažādas teikas par naudu
Dzeivuoja vīns saiminīks. Juo ustobā īsataisēja bīdakls, kurs baidīja saiminīku ar juo saimi kotru vokoru un nakti. Saiminīks navarēja vairs gulēt sovā ustobā un ar vysu saimi staiguoja uz pierti gulātu. Vīnā dīnā pi saiminīka īguoja soldots un prasījās uz nakts muojom. Saiminīks izstuostīja, ka juo ustobā nikas navar naktis puorgulēt, jo baida. Soldots soka: "Es izdzeišu tū bīdaklu nu tovas ustobas!" Saiminīks beja prīcīgs, un soldots palyka vīns pats ustobā gulēt. Soldots guļ un dzierd, ka nazkas īguoja ustobā un soka: "Guli, guli!" Soldots nanūsabeida un arī soka: "Es gulēšu, guli arī tu!" Ustobā nazkas saskanēja. Reitā atguoja nu pierts saiminīks, pīsacēla soldots un redz, ka pylna ustoba pībyruse zalta naudas. Izdalīja soldots ar saiminīku zalta naudu, un soldots aizguoja sovu ceļu. Saimninīku vysu laiku baidīja vacuo nauda.
