Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Reiz mūsu apgabalā esot dzīvojis tāds vīrs, kas nekad pirti nepēries ar citiem reizē: citi nopērušies, tad viņš viens pats plunčojies. Bet vienreiz divi zēni vēlāk pārnākuši no darba un mudīgi vien steigušies vēl, tā īsi priekš pusnakts, pirtī, bet tanī brīdī šitais vīrs patlaban pēries. Zēni neko, kāpuši lāvā un pērušies vīram blakus. Bet vienam zēnam bijis tāds paradums: ik papeŗas, ik pamazgā galvu aukstā ūdenī. Tā arī šoreiz paņēmis ķipelē aukstu ūdeni lāvā un bieži vien tur laistījies. Jau vienreiz vīrs iesaucies: "Vadzi, nelaisti man aukstu ūdeni virsū, būs aste ārā!" Zēns domājis: vīrs jokojas, un laistījies atkal. Bet vīrs uzsaucis otrreiz itin dusmīgi: "Nespridzini te aukstas ūdens lāses, vai neredzi, ka jau aste drusku ārā!" Zēns domājis: "Ta ta nesaticīgs, nu šim liela nelaime, ja kāda pilīti uzsprāgst" — un laistījies atkal. Bet līdz ko trešreiz auksta lāse aizsprāgusi, vīrs nolēcis no lāvas par vilkaci ar gaŗu asti un izskrējis pa durvim.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox