Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu / Menschen verwandeln sich gern in Werwölfe

first | prev | 150201052 | next | last

Source	Published in Latviešu pasakas un teikas (15) (Item reference 150201052 Page number 111)
About subject(s)	Vilkati
About topic(s)	Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu
About place(s)
Original metadata:	Original metadata: H. Skujiņa Aumeisteŗu pag. (LV) (edit)
	Original metadata: H. Skujiņa, Gemeinde Aumeisteri. (DE) (edit)
Collector	Hugo Skujiņš (Andrs Ziemelis)
Informant(s)
Place of recording	Aumeisteru pagasts
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments

Latviski (edit)

Deutsch (edit)

Māte ar meitu dzīvojušas pie saimnieka. Mātei bijusi tāda nelaba mode, viņa bieži vien aizskrējusi vilkatās. Reiz māte atkal aizskrējusi vilkatās. Viņa savas drēbes atstājusi zem klētiņas. Saimnieks drēbes uzgājis un tās aiznesis. Drīz vien vilkata atskrējusi ar aitu, bet neatradusi vairs savas drēbes un sākusi gaudot un kā cilvēks raudāt, jo netikusi atpakaļ par cilvēku. Veselu dienu un nakti vilkata gaudojusi pie klētiņas. Saimnieks nodomājis to par vilku un nošāvis. Kad vilkatai ādu plēsuši, tad tik uzgājušas, ka tā ir meitas māte.

Eine Mutter und ihre Tochter dienten bei einem Bauern. Die Mutter hatte eine schlechte Angewohnheit: Sie lief oft als Werwölfin davon. Ihre Kleider ließ sie unter der Klete (Vorratshaus). Einmal fand der Bauer die Kleider und nahm sie mit. Bald darauf kehrte die Werwölfin mit einem Schaf zurück. Als sie ihre Kleider nicht wiederfand, begann sie zu heulen und wie ein Mensch zu weinen, denn nun konnte sie ihre Menschengestalt nicht mehr zurückerlangen. Einen ganzen Tag und eine ganze Nacht blieb die Werwölfin vor der Klete und heulte kläglich. Der Bauer hielt sie für einen Wolf und erschoss sie. Als sie der Wölfin das Fell abzogen, sahen sie, dass sie die verschwundene Mutter war.