Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Seņuok krīvi pazataisīja par vysvysaidim. Kozulņūs nas i nas vylks kotru dīn vuškas, goni sorgoj nu vysom pusem, bet navar nūsorguot. Vīnam Kozuļņu saimnīkam bejuse blise, pag, īšks šis vuškas sorguot. Apsaplēš ar pologu, blisi pasyt padusē, aizīt uz gonim, atsasāst uz kryuts un gaida, kod vylks izskrīs nu kryumim. Jam ilgi navajadzēja gaidīt, pēc kaidas pusstundes lels vylks izlein nu kryumim un īt taišņi uz vuškom. Jis labi atsamērej, kai šaun, tai truopej vylkam kryutīs, vylks izlaiž vušku nu zūbim un aizmyuk pa kryumim. Klausās: ūtrā dīnā kaimiņu krīvu dzerauņē bēres, globoj vīnu krīvu, kuru mežā vakar vīns puoršuovs. Tys krīvs muocīja puorsataisīt par vylku un nesja cytim krīvim vuškas, bet atsaroda gudriniks, kas jū pajēmja. Nu tuo laika Kozuļņu cīma ļaudis nava redzējuši nivīna vylka.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox