Kā burvji rodas / Wie Zauberer entstehen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Sasmaka
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Bija reiz viens bagāts saimnieks un otrs nabags saimnieks. Tas bagātais dzīvoja ar savu bagātību, Dievu neminēdams. Un tas nabags ar savu nabadzību dzīvoja Dievu lūgdams, tomēr it nekur uz priekšu netika. Gadījās vien dien, atnāce tas bagātais pie tā nabaga saimnieka un uzprasīja viņam tā: "Klausies, kaimiņ, cik ilgi tu gribi par diedelnieku būt? Bet ja tu gribi bagāts tikt, tad nāc man līdzi, es tevi aizvedīšu, kur tu smelsies bagātību tāpat kā es. Ne uz kādām zādzībām, bet tikai nāc man līdz pie mana kunga." Nabags atbildēja: "Jā, es gribu līdz iet, bet tikai ne uz kādu blēdību, bet tikai uz patiesību." Bet šis bagātais sacīja: "Ja tu negribi par diedelnieku ilgāki palikt, tad nāc nākošu piektu vakaru man līdz, tad es tev rādīšu, kur es smeļos bagātību." Nabags atbildēja: "Jā, es iešu tev līdz." Piekts vakars atnāce un bagātais arī atnāce un tā nu abi aizgāje. Un gāje biezā mežā un bagātais apstāja un svilpoja, tad atradās divi melni zirgi un šie nu kāpe katrs savam mugurā un jāje tālāki, kamēr uzjāje vienu akmeni. Tur nokāpe abi no zirgiem, piegāje pie tā akmeņa un redzēja atvērtas durvis. Iegāje abi iekšā un ieraudzīja smuku istabiņu, kur kurējās maza krāsns. Tikko viņi bija iegājuši, iznāce viens resns tēviņš, kas ar ķēdēm skandināja, deve šiem labvakaru un prasīja, ko meklējot. Tad atteice tas bagātais: "Es atvedu savu kaimiņu, kas arīdzan grib bagāts tapt." Tad atteice šis tēviņš: "Labi, tas viss var notikt." Tad tas iznese no sava kambara spalvu, papīru un nazi, iedeva tam nabagam rokā un sacīja: "Iegriez savā pirkstā, lai es varu ar tavām paša asinim tevi pierakstīt." Nabags to padarīja un svešais vīrs pierakstīja viņa vārdu. Kad viss bija nodarīts, tad sāka visi trīs kopā ēst un dzert. Nabags nu apdomāja, ka labi nebūs, un līdz ņēma glāzi rokā, tā sacīja: "Nu, mīļais Kungs un Dievs, palīdzi man aizbēgt!" Līdz nabags šos vārdus pieminēja, pazuda vis priekš viņa acim. Viņš atradās biezā mežā un sacēlās tāds viesuls, ka visapkārt lūza koki. Drīz atradās arī bagātais kaimiņš pie viņa ar abiem zirgiem. Uz māju jājot, kaimiņš prasīja, kādēļ šis tos vārdus esot pieminējis. Nabags atbildēja: "Labāk ar Dievu nabags, nekā ar vellu bagāts." Un tā pārgāja katrs uz savu māju. Pēc gada laika Dievs nabagam it labi bija palīdzējis, bet bagātais gāja bojā. Es lebten einmal ein reicher Bauer und ein armer Bauer. Der Reiche lebte in seinem Reichtum, ohne je den Namen Gottes zu nennen, der Arme lebte in seiner Armut und betete zu Gott, aber er kam dennoch nicht vorwärts im Leben. Eines Tages kam der Reiche zu dem Armen und sprach zu ihm: "Höre, Nachbar, wie lange willst du noch wie ein Bettler leben? Willst du reich werden, so komm mit mir — ich werde dich an einen Ort bringen, an dem du, genauso Reichtum schöpfen kannst, wie ich! "Du brauchst nicht zu stehlen, nur mich zu meinem Herrn zu begleiten." "Ich will mit dir gehen ", sagte der Arme, "aber nicht um einen Betrug zu vollbringen.“

"Wenn du nicht ewig ein Bettler bleiben willst", sagte der Reiche, "dann komm am nächsten Freitagabend mit mir, ich werde dir zeigen, wie ich zu meinem Reichtum komme ". Da sagte der Arme: "Gut, ich werde mit dir gehen!" Am Freitagabend holte der Reiche ihn ab und beide Männer gingen davon. Sie gingen tief in den Wald, wo der Reiche stehen blieb und pfiff. Plötzlich waren zwei Rappen zur Stelle. Jeder bestieg einen von ihnen und nun ritten sie weiter. Schließlich kamen sie an einen Stein. Dort stiegen sie ab, traten ihn heran und erblickten eine Tür, die offen stand. Sie betraten ein hübsches kleines Zimmer, in dem ein kleiner Ofen glühte. Sobald sie das Zimmer betreten hatten, kam ein dicker Kerl herein, der mit Ketten rasselte und sie fragte, was sie suchten. Der Reiche antwortete darauf: "Ich habe meinen Nachbarn mitgebracht, auch er will reich werden." Der Dicke sagte: "Gut, das kann geschehen.“ Er holte aus seiner Kammer eine Feder, Papier und ein Messer und sagte zu dem Armen: "Schneide dich in den Finger, damit ich dich mit deinem eigenen Blut aufschreiben kann.“ Der Arme tat es und der Fremde schrieb seinen Namen auf. Als alles seine Ordnung hatte, aßen und tranken sie zusammen. Aber da besann sich der Arme und dachte, das würde kein gutes Ende nehmen. Als er das Glas erhob, rief er aus: "Lieber Gott und Herr, hilf mir von hier fortzukommen!" Kaum hatte der Arme jene Worte ausgesprochen, verschwand plötzlich alles, was er vor den Augen hatte, er befand sich im Wald und ein Wirbelwind, der Bäume brach, tobte um ihn herum. Bald darauf war auch der reiche Nachbar mit den beiden Pferden zur Stelle. Auf dem Heimweg fragte der Reiche ihn, warum er Gottes Namen angerufen habe. Darauf erwiderte der Arme: "Lieber arm mit Gott als reich mit dem Teufel!" Jeder kehrte auf seinen Hof zurück. Nach einem Jahr konnte man sehen, dass Gott dem Armen geholfen hatte, während der Reiche in Not geriet.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox