Kā burvji rodas

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Dzeivuoja reizi veirs, sīva un jīm beja jauna meitine. Reizi veirs un sīva svātdīnes dīnā aizbraucja uz baznīcu, palīk sātā tikai meitine. Ap pušdīnu laiku īt ustobā lels malns vucyns ar lelim, leikim rogim, izkuop uz cepļa atsagulst un guļ. Meitine izvuorej pušdīnes, izlīk uz golda, atsasāst un ād; nūkuop i vucyns nu cepļa, daīt pi golda arī ād. Cik jei rauga dzeit nūst vucynu, cik tys jai ar rogim dūd viersā, meitine nikuo navarēja padarīt. Paēdis vucyns otkon kuopja uz cepļa un guļ. Atbrauc nu baznīcas tāvs un muote, meita postuosta, ka vucyns leida pi golda āstu, un paruodīja, ka jis guļ uz cepļa. Tāvs paraudzīja vucynu nūdzeit nu cepļa, bet tys ar rogim druožās viersā un naīt ni nu vītas. Jī vakareņoj, i vucyns kluot pi golda; dzin nūst, jis dur ar rogim, niko navar vucynam padarīt, tys paād, izkuop uz cepļa, guļ otkon. Dūmoj, kū darīt, pasauc baznīckungu, lai nūsvētej šātu un lai izdzan vucynu, baznīckungs nūsvētej sātu, suok lyugtīs, vucynam nūmyuk uoda un tys palīk par cylvāku, tys beja apdūts nu naškeista gora.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox