Burvji vajā cilvēkus / Zauberer verfolgen andere Menschen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Reiz vecā Veidiena iedeva tādas apdziŗu zāles kādam Vesteniešam, kas jau ilgi bija vārdzis. Vemjot iznāca divi čūskas un ritinājās tādas noreibušas pa izvemtām gļotām bļodā. Čūskas iemeta kvēlošā krāsnī, tur viņas uz oglēm pārsprāga tā bļīkšķēdamas kā plintes šāviens un ogles sāka sprakšķēt no krāsns laukā.

Meita, kas tirgū no svešnieka kaņepes bij ēdusi, sāka slimot un pēc gada nomira. Kad jau nomazgāta zārkā bija, tad divi čūskas no mutes izlīdušas, kas, krāsnī iemestas, ilgu laiku locījās un nebeidzās. Pēdīgi, kad jau pie meitas zārka pātarus skaitīja, viņas bļīkšķēdamas it kā ar plinti šautu — pārspāgušas.

Einmal gab die alte Veidiena einem Mann aus Vestene, der, schon lange Zeit krank gewesen war, eine Arznei zu trinken, von der er zwei Schlangen erbrach, die sich wie betäubt in der Schüssel wanden und ringelten. Die Schlangen wurden in den glühenden Ofen geworfen. Dort platzten sie auf den heißen Kohlen mit einem Knall, der einem Flintenschuss ähnelte.

Eine Magd, die auf dem Markt von einem Fremden Hanf bekommen und davon gegessen hatte, begann zu kränkeln. Ein Jahr später starb sie. Nachdem sie schon gewaschen und in den Sarg gebettet worden war, krochen zwei Schlangen aus ihrem Mund hervor. Man warf sie in den Ofen, wo sie sich noch lange wanden und ringelten, ohne zu verenden. Als man begonnen hatte, am Sarg der Magd Gebete zu sprechen, platzten sie mit einem lauten Knall, der an einen Flintenschuss erinnerte.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox