Burvji ceļo par viesuli

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Dundagā dzīvojis saimnieks, liels burvis. Viņam bijuši divi puiši: Jānis un Miķelis. Jānis vienu vakaru noskatījies, ka ienāk saimnieks, piedauza ar nūju pie grīdas, Miķelis paliek par zirgu, saimnieks uzsēžas mugurā un aizjāj. Otrā dienā Jānis saka saimniekam. lai iemācot šim ar to niķi, kā var palikt par zirgu. "Labi, labi!" saimnieks atteic: "Es jau to sen domāju!" Nu vakarā Miķelis atkal paliek par zirgu un saimnieks abi ar Jāni aizjāj pie spoži apgaismota nama. Vecais ieiet iekšā un saka Jānim, lai pagaidot. Jānis gaida, pagaida, bet saimnieks vēl nenāk. Te pienāk kāds sen miris Jāņa draugs un teic, lai mūk, cik ātri var, jo pa iekšu jau dzeŗot viņa dvēseles kāzas. Draugs iedevis vēl Jāņam rokā sviestmaizi un tas lielās bailēs iesaucies: "Vai Jēzu, kur nu lai palieku?" Tūliņ viss spožais nams pazudis un Jānis atradies tādā mūžīgā purvā, kur ūdens bijis līdz krūtim un nekā ārā izkļūt. Te Jānis atminējies drauga doto sviestmaizi. Tā bijusi pārvērtusies par papīru un tur virsū bijis rakstīts, uz kuru pusi lai iet. Tā izkūlies pie kādas būdas mežā, kur kungi patlaban pēc medībām turējuši vakariņas. Puisis nu izstāstījis kungiem, kā apmaldījies, un kungi viņu arī aizveduši uz mājām. Bet saimnieks tūliņ puisi atlaidis no vietas.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox