Raganu īpašības

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vienes mājēs būis tād vec siev, ko vis' mājs ļouds tureš pa ragan un viņam e i būis plouksts biezam krejams us pien. Vien rīt ager viens vīrs no tiem mājām, gar kapsēt iedam, ieroug, ka tas vecsiev tur gul mourē. Viš pieiet klatnes un kustan viņ, bet nevar un nevar atmodant. Viš kustandam to vecsiev apgriež otrād: kur bi tie kājs, tur pagriež gāl un skates, kas te nu būs. Ja, pa maz brīsniņ atskrej maz' putniš, skraid gar tiem kājām, grib tur kur ielīst, bet nevar un āskrej projnes. Tas vīrs nu jem un atgriež viņ akal apakļes: gāl tē vietē, kur būis — un nu paslepen skates, ko viš nu dars. Jā, pa tād brīsniņ atskrej akal tas putniš, pieskrej pī to gāl klāt un mute iekše. Un, rov, vecsiev sāk kustantes — ceļes ougšes, nospurnes, isžāgstes un sāk iet us mājām. Nu tie ļouds teic, ka pa to laik, kamērt tie siev miess tur guleš, tes dvēsel skrējs ragnes, cit sievs gojam pien slaukt un zagt.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox