Raganu īpašības
Reiz, lopus ganīdami, divi zēni uzgājuši Liedes kalnos dzelzs durvis, kas bijušas apaugušas bieziem paegļu krūmiem. Zēni ar pūlēm atcēluši durvis un gājuši alā iekšā. Alā sēdējusi vecenīte, kas bijusi ragana, un vērpusi. Vecenītei līdzās tupējis liels, melns suns ar sarkanām acim. Zēnus ieraudzījusi, vecenīte tiem jautājusi, kas šie tādi esot un ko darot. Zēni arī visu izstāstījuši. Tad vecenīte teikusi, ka otrreiz vēl varot nākt, bet trešo reizi lai nenākot, jo tad šiem būšot jāsēdot ilgus gadus tāpat kā viņai. Zēni arī otrā dienā iegājuši pie vecenītes. Bet tad pārdzinuši lopus mājā un izstāstījuši mājeniekiem, ko redzējuši un ko dzirdējuši. Tagad gājuši arī mājenieki raudzīt, kas tur īpaši esot. Bet tie vairs neatraduši ne dzelzs durvju, ne vecenītes.