Raganu īpašības

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search
Comments: H. Skujiņa Smiltenē ir uzrakstījis teiku, kur saimniece jauna gada naktī mielojusi velnu ar vistas kauliem. P. Š.


Reiz vienai mātei aizprec meitu tālumā par saimnieci. Otrā gadā māte aizbrauc pie meitas sērst, tas bijis pašu Miķela vakaru. Aizbraukusi — nav tai brīdī neviena cita cilvēka mājā: meita vien un viņas abi dvīnīši šūplī. Jā, un tā nu šī sagaidījusi gan un tūliņ vārījusi mātei vakariņas. Izvārījusi, māte sākusi ēst — kas ir? Uz vienu reizi sāks tikai visādi gari gŗūt pie meitas iekšā un palīdzēs arī vakariņas ēst. "Miķeļa vakarā ļaunie gari siŗo!" vecie saka, "tad viņi staigā apkārt nomaitādami." Ienākumā māte vēl nav vīlusies, ka viņas meita pa vienu gada laiku būtu iemācījusies burt — ka ļaunie gari taisni tādēļ nākuši; bet kad pēčāk ienācis vēl viens lielāks gars un meitai prasījis: ko šoreiz viņam laba došot, tad māte apmanījusi, ka nav vairs labi, un sākusi Dievu lūgt. Kamēr šī Dievu lūgusi, lielais atkal prasījis: ko viņam laba došot? Meita (saimniece) atteikusi: viņai tepat viena veca govs, lai ņem to! (Tā bijusi viņas māte.) Bet lielais teicis: "Tā govs smird — nevaru lietāt!" (Tāpēc lielais neņēmis, ka māte bija lūgusi Dievu.) Tad meita atteikusi: viņai arī divi cāļi, lai ņem tos! (Tie cāļi bijuši viņas pašas dvīnīši.) Un kas nu noticis? Tai pašā naktī abi dvīnīši bijuši pagalam.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox