Raganu īpašības / Die Eigenschaften der Hexen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Jaunlaicene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Daudz, daudz gadu atpakaļ — klaušu laikos — dzīvoja Marijkalna Voikās Kunkulis, liels burvis un raganu turētājs. Viņam bijušas pavisam desmit pāru raganu, kas viņam pienu pienesušas, un raganu sviestu tas vezumiem vien uz Rīgu vadājis. Reiz viņš ar vairāk kaimiņiem braucis kopā uz Rīgu. Braukuši cauri caur četras verstis gaŗu un biezu mežu. Tā līdz pus silam nobraukušiem, uz reizi raganu tēva zirgs apstājies, ka ne no vietas nekustējis. Gan burvis briesmīgi savu zirgu kūlis, bet zirgs kā neklausījis, tā neklausījis. Ceļa vīri gaidījuši lielu laiku, bet kad zirgs nav gājis uz priekšu, tad viņi — velnu mākslas klāt manīdami — atstājuši Kunkuli vienu pašu un braukuši tālāk. Tas ar savu zirgu pūlēdamies, ieraudzījis turpat tuvumā mazu kāju celiņu. Gribēdams zirgu no ceļa nogriezt, lai nebūtu citiem ceļa braucējiem par kavēkli, griezis zirgu uz mazo celiņu. Tūliņ tas sācis soļiem iet. Nu Kunkulis braucis, kamēr nonācis pie kādas smēdes, kuŗā pats velns strādājis. Pārgulējis pie tā pa nakti, bet no rīta velns viņu nav ātrāki laidis vaļam, kamēr Kunkulis viņam nesola kādu dzīvnieku. Kunkulis solīja vepri un vērsi, bet velns prasījis kādu no cilvēkiem. Kunkulis tad arī apsolījis meitu un dēlu. Kad Kunkulis vēlāk pārbrauca no Rīgas mājā, tad vepris un vērsis ieskrēja mežā, kur tos vilks pakampa; meita lielās mokās nomira un dēls palika traks. Pēdējo mācītājs otrreiz kristīdams un iesvētīdams laimīgi izglābis. Kunkulis ar savām raganām citiem apkārtējiem kaimiņiem darījis daudz posta. Jāņu dienās viņš arvienu jūdzis savu Sirmo labākos vāģos un tanī ielicis mucu alus un daudz no labākiem ēdieniem. Sievu piesaucis un abi braukuši uz tuvējiem krustceļiem, kur tad raganas barojuši un devuši pavēles, pie kuŗiem apkārtējiem saimniekiem lai ietu katra govu slaukt. Kunkulis tur saucis: "Tibi lielais, tibi mazais, tibi visumazākais!" — tad arī nākušas no birzes pa priekšu lielas meitas, vaļējiem matiem, tad nākušas tūdaļ vidēja auguma un beidzot tādas mazas, sīkas meitenītes — pavisam 40 pāru. Kad visas bijušas sanākušas, tad Kunkulis tās pamielojis un beigās izdalījis darbus, izsaukdams visu apkārtējo kaimiņu vārdus. Kāds kaimiņš, to dzirdēdams, nevarējis dusmas savaldīt, saucis: "Kā nu vien raganas uz manām govim nāks, tad es viņas ar dzīvsudrabu nošaušu!" Tad tikai dūmi vien pajukuši un no raganām vairs nebijis ne vēsts.

Burvam bijuši divi dēli un meitas, no kuŗiem bija divus bērnus velnam novēlējis, kad uz Rīgu braucis. Abi dēli necienīja vecāku ieradumu, tādēļ gājuši uz tuvēja kaimiņa mājām un tur stāstījuši dažādus ērmotus darbus, kuŗus viņu vecāki arvienu mēdzot darīt. Viņi stāstījuši, ka topot raganas barotas un ka viņu māte arvienu vakaros ņemot daudz trauku, kuŗos mazu kārtiņu govs piena pār trauku dibenu pārkrustot (pārlejot) un tad tos ieliekot uzkudiņā (mājiņā, kuŗa uz pagraba uzbūvēta), kur tad raganas līdz rītam pieslaucot pilnus traukus. Kad jau ziema bijusi, tad Kunkuļa dēli stāstījuši, ka šo tēva raganas staigājot pa kaimiņu kūtim.

Vor vielen, vielen Jahren, zur Zeit der Leibeigenschaft, lebte im Voikas-Hof von Marijkalns ein großer Zauberer und Hexenhalter namens Kunkulis. Er besaß alles in allem zehn Paar Hexen, die ihm Milch beschafften und deren Hexenbutter er fuhrenweise nach Riga brachte. Einmal fuhr er in Gesellschaft mehrerer Gefährten nach Riga. Ihr Weg führte sie durch einen mehreren Werst langen dichten Wald. Als sie ihn schon zur Hälfte durchquert hatten, blieb das Pferd des Hexenmeisters plötzlich stehen und wollte nicht mehr vom Fleck. Der Zauberer prügelte es zwar mächtig, aber es gehorchte einfach nicht. Die Gefährten warteten lange, aber als das Pferd sich nicht rührte, da dachten sie, der Teufel müsse dabei im Spiel sein, überließen Kunkulis seinem Schicksal und fuhren davon. Während sich dieser mit seinem Pferde abmühte, bemerkte er in der Nähe einen kleinen Fußpfad. Da er mit seinem Pferde vom Weg abweichen wollte, damit es nicht anderen Fahrern hinderlich wäre, bog er auf diesen ein. Sogleich setzte es seinen Gang fort. Jetzt fuhr Kunkulis solange, bis er eine Schmiede erreichte, wo der leibhaftige Teufel arbeitete. Dort blieb er über Nacht, am Morgen aber wollte der Teufel Kunkulis nicht eher loslassen, bis er ihm ein lebloses Wesen versprochen hatte. Kunkulis versprach ihm ein Schwein, einen Stier, aber der Teufel forderte einen Menschen. So versprach ihm Kunkulis einen Sohn und eine Tochter. Als er dann später aus Riga heimkehrte, da waren sein Schwein und sein Stier in den Wald entlaufen und von einem Wolf geraubt worden; seine Tochter war unter großen Qualen gestorben, und sein Sohn hatte den Verstand verloren. Den letzteren rettete der Pastor durch nochmalige Taufe und Einsegnung.

Kunkulis fügte mit seinen Hexen den Nachbarn viel Schaden zu. Zu Johanni schirrte er seinen Grauen an den besten Wagen und lud auf ihn ein Fass Bier und die besten Speisen. Dann rief er seine Frau und beide fuhren zu einem nahen Kreuzweg, wo sie die Hexen speisten und ihnen Befehle erteilten, zu welchen Nachbarn sie gehen sollten, um die Kühe zu melken. Dort rief Kunkulis: "Zipp, zipp, Großer, zipp, zipp, Kleiner, zipp, zipp, Kleinster!" und alsbald kamen aus dem Birkenwäldchen zuerst große Mädchen mit losen Haaren, dann kamen solche von mittlerer Gestalt und zuletzt ganz kleine Mädchen, im ganzen vierzig Paare. Als alle versammelt waren, bewirtete sie Kunkulis, und zuletzt teilte er die Arbeiten aus, indem er die Namen aller Nachbarn im Umkreis aufzählte. Einer von ihnen, der das hörte, konnte seinen Zorn nicht bezwingen, sondern rief: "Wenn jetzt Hexen zu meinen Kühen kommen, werde ich sich mit Quecksilber erschießen." Da wirbelte bloß noch Rauch auf, und von den Hexen war keine Spur mehr vorhanden.

Der Zauberer habe zwei Söhne und zwei Töchter gehabt, von denen er zwei Kinder dem Teufel versprochen hatte, als er nach Riga fuhr. Beide Söhne missbilligten die Gewohnheiten der Eltern und gingen deshalb zu den benachbarten Höfen und erzählten dort von den Eigentümlichkeiten, mit denen sich ihre Eltern zu beschäftigen pflegten. Sie erzählten, dass die Hexen gefüttert würden und ihre Mutter immer Abends viele Schalen nehme und darin eine dünne Schicht Kuhmilch gieße und diese dann in die kudiņa (Aufbau über dem Keller) lege, wo dann die Hexen bis zum Morgen die Schalen voll melkten. Im Winter, erzählten die Söhne von Kunkulis, dass die Hexen des Vaters in den Ställen der Nachbarn herum strichen.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox