Raganu īpašības

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Daudz, daudz gadu atpakaļ — klaušu laikos — dzīvoja Marijkalna Voikās Kunkulis, liels burvis un raganu turētājs. Viņam bijušas pavisam desmit pāru raganu, kas viņam pienu pienesušas, un raganu sviestu tas vezumiem vien uz Rīgu vadājis. Reiz viņš ar vairāk kaimiņiem braucis kopā uz Rīgu. Braukuši cauri caur četras verstis gaŗu un biezu mežu. Tā līdz pus silam nobraukušiem, uz reizi raganu tēva zirgs apstājies, ka ne no vietas nekustējis. Gan burvis briesmīgi savu zirgu kūlis, bet zirgs kā neklausījis, tā neklausījis. Ceļa vīri gaidījuši lielu laiku, bet kad zirgs nav gājis uz priekšu, tad viņi — velnu mākslas klāt manīdami — atstājuši Kunkuli vienu pašu un braukuši tālāk. Tas ar savu zirgu pūlēdamies, ieraudzījis turpat tuvumā mazu kāju celiņu. Gribēdams zirgu no ceļa nogriezt, lai nebūtu citiem ceļa braucējiem par kavēkli, griezis zirgu uz mazo celiņu. Tūliņ tas sācis soļiem iet. Nu Kunkulis braucis, kamēr nonācis pie kādas smēdes, kuŗā pats velns strādājis. Pārgulējis pie tā pa nakti, bet no rīta velns viņu nav ātrāki laidis vaļam, kamēr Kunkulis viņam nesola kādu dzīvnieku. Kunkulis solīja vepri un vērsi, bet velns prasījis kādu no cilvēkiem. Kunkulis tad arī apsolījis meitu un dēlu. Kad Kunkulis vēlāk pārbrauca no Rīgas mājā, tad vepris un vērsis ieskrēja mežā, kur tos vilks pakampa; meita lielās mokās nomira un dēls palika traks. Pēdējo mācītājs otrreiz kristīdams un iesvētīdams laimīgi izglābis. Kunkulis ar savām raganām citiem apkārtējiem kaimiņiem darījis daudz posta. Jāņu dienās viņš arvienu jūdzis savu Sirmo labākos vāģos un tanī ielicis mucu alus un daudz no labākiem ēdieniem. Sievu piesaucis un abi braukuši uz tuvējiem krustceļiem, kur tad raganas barojuši un devuši pavēles, pie kuŗiem apkārtējiem saimniekiem lai ietu katra govu slaukt. Kunkulis tur saucis: "Tibi lielais, tibi mazais, tibi visumazākais!" — tad arī nākušas no birzes pa priekšu lielas meitas, vaļējiem matiem, tad nākušas tūdaļ vidēja auguma un beidzot tādas mazas, sīkas meitenītes — pavisam 40 pāru. Kad visas bijušas sanākušas, tad Kunkulis tās pamielojis un beigās izdalījis darbus, izsaukdams visu apkārtējo kaimiņu vārdus. Kāds kaimiņš, to dzirdēdams, nevarējis dusmas savaldīt, saucis: "Kā nu vien raganas uz manām govim nāks, tad es viņas ar dzīvsudrabu nošaušu!" Tad tikai dūmi vien pajukuši un no raganām vairs nebijis ne vēsts. Burvam bijuši divi dēli un meitas, no kuŗiem bija divus bērnus velnam novēlējis, kad uz Rīgu braucis. Abi dēli necienīja vecāku ieradumu, tādēļ gājuši uz tuvēja kaimiņa mājām un tur stāstījuši dažādus ērmotus darbus, kuŗus viņu vecāki arvienu mēdzot darīt. Viņi stāstījuši, ka topot raganas barotas un ka viņu māte arvienu vakaros ņemot daudz trauku, kuŗos mazu kārtiņu govs piena pār trauku dibenu pārkrustot (pārlejot) un tad tos ieliekot uzkudiņā (mājiņā, kuŗa uz pagraba uzbūvēta), kur tad raganas līdz rītam pieslaucot pilnus traukus. Kad jau ziema bijusi, tad Kunkuļa dēli stāstījuši, ka šo tēva raganas staigājot pa kaimiņu kūtim.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox