Raganu īpašības

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search
Comments: Šī teika atgādina pasakas par precinieku kustoņa veidā (skat. IV s. 56. un 57. ar. 436–520. l. p.). P. Š.


Viens izdienējis zaldāts apprecās, pēc laika sievai piedzimst dēls, bet sieva pati nomirst. Tagad zaldāts apprecās otrreiz, paņem par sievu muižas ķēkšu, bet pēc kāda laika nomirst un viņa dēls paliek pie savas pamātes. Pamāte zēnu nobuŗ pa bullīti, bet bullītis ir gluži zils un māk runāt. Muižkungam ir skaista meita, kuŗai nāk daudz precinieku, bet tā visus atraida. Vienu dienu muižā ierodas bullītis un lūdz meitas roku. Meita joku dēļ arī apsolās un pēc nedēļas norunā kāzas. Kāzu dienā bullītis ierodas muižā un braucot uz baznīcu tek kāzeniekiem pa priekšu. Baznīcā mācītājs vaicā, kur uzmauks gredzenu. Bullītis uzliek priekškāju uz altāri un mācītājs uzmauc gredzenu uz naga. Uz mājām braucot, bullītis tek pa priekšu un ierodas pirmais mājā. Vakarā meita pataisa savam vīriņam šķūnī vietu. Otrā rītā bullītis jau pirmais augšā un aicina viesus uz savu galu kāzas dzert. Kāzinieki brīnas, bet izgājuši ārā ierauga lielu ceļu un pili pašā kalna galā. Nu visi dodas turp. Bullīša māte pagatavojusi gardus ēdienus aicina kāziniekus mieloties. Paēduši visi iziet ārā. Pašā kalna pakājē atrodas liels ezers. Bullītis dabū mucu, ielien iekšā un liek sevi ievelt ezerā. Tiklīdz muca ieveļas ezerā, tā ezers pārvēršas par skaistu ābeļu dārzu. No dārza iznāk skaists jauneklis sacīdams: "Vai es nebiju skaists bullītis un neesmu skaists jauneklis?" Tagad kāzas nosvin ļoti priecīgi un muižkunga meita pārnāk uz pili dzīvot.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox