Raganas vajā cilvēkus

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Viens saimnieks brauc no pilsētas mājā un lūdzas svešā mājā pārgulēt. Svešais saimnieks nakts mājas nevar apsolīt, jo neesot nekur rūmes; muižā, jaunajā pilī, gan esot rūmes papilnam, bet tur atkal nejauki spokojoties. Saimnieks apņemas pilī pārgulēt, jo neesot no spokiem bail. Aiziet un apguļas. Ap pusnakti ievelkas liela sarkana čūska, ar biezām bruņām un taisās gulētājam virsū krist. Šis atmožas, paķeŗ lākturi un iegrūž to čūskai rīklē. Čūska norīstās vien un tūlīt velkas atpakaļ. Saimnieks pa tumsu čāpo čūskai pakaļ un grib redzēt, kur šī labu paliks. Jā, izvelkas no pils laukā un tad nozūd kādā alā, pašā pils tuvumā. Ala tik šaura, ka mokām tik ielīst; tomēr tas neliekas mierā un rauga četrrāpus ielīst. Lien, lien, kamēr atduŗas pie alas durvim, kuŗām par laimi maza šķirbiņa. Pa šo šķirbiņu tas redz, ka čūska, izlīzdama caur kādu čakārni, paliek par veceni un nu stāsta, ko piedzīvojusi. Citas vecenes spļauj uguni aiz dusmām un beidzot nospriež, ka visām jāietot gulētājs galināt. Šis to sadzirdējis, laiž ļekas vaļām, lai sadabūtu cilvēkus sev palīgā. Atnāk cilvēki, meklē alas — viss nozudis. Bet no tā laika arī pilī vairs nespokojas. Kungs apdāvina raganu izdzinēju bagātīgi: šim nu bij nauda, kungam pils.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox