Raganas vajā cilvēkus

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Reiz bijusi viena ļoti skaista meita, kas palikusi ļoti slima. Kad atveduši ārstu un tas teicis, ka viņai ir jāmirst, tai ļoti negribējies mirt. Tad ienācis velns un sacījis: "Nolādi Dievu, tad tu dzīvosi." Viņa arī nolādēja Dievu, bet tomēr nomira. Meitu noveduši uz kapiem un aprakuši. Kad nu viņa bija trīs dienas nogulējusi, tad tā cēlusies atkal augšā un gājusi mājā. Ļaudis, kas meitu redzējuši, domājuši kā tā ir tēva otra meita. Tad viņa kādu gadu dzīvojusi pie saviem vecākiem. Reiz viens muižnieks braucis gaŗām un ieskatījis, ka meita ir ļoti smuka, un apprecējis to. Tad viņš meitu pārvedis savā mājā un tur kādu laiku labi dzīvojuši. Tad nu viņiem radies viens bērns. Vienu vakaru muižnieka sieva izgājusi un tik pusnaktī pārnākusi mājā. Tā nu tagad viņa katru nakti gājusi. Vienu nakti kučērs redzējis lielmāti ar asinim ielienot pa logu un pateicis to savam kungam. Tad kungs pavēlējis, ka citu vakaru vajag vaktēt, kur viņa iet un ko tur dara. Kučērs noskatījies, ka viņa zogot citiem ļaudim bērnus un sviežot vienā akā. Nu kučērs pārgājis mājā un izstāstījis kungam, ka lielmāte darot ļaunus darbus: zogot bērnus un tos slīcinot un sitot. Nu nākošu nakti kungs viņu vairs nelaiž projām un pavēl, lai viņa noskaitot tēvreizi, ja neskaitīšot, tad pēršot. Kad nu ar varu to spieda tēvreizi skaitīt, tad viņa ieskrējusi guļamā istabā, izrāvusi auklei savu bērnu no rokām un gribējusi to nogalināt. Tad viņi to lielmātei noņēma un kungs ar kučeru sāka viņu sist un teica, lai noskaitot tēvreizi. Kad viņa to beidzot noskaitīja, tad arī patiesi nomira.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox