Kungu dzīve

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vec-Pienavas jeb Lustes pili esot cēlis viens vācu princis, vārdā Fridrichs, sev par izpriecas (lustes) pili. Stāsta arī, ka reiz Kurzemes lielskungs Fridrichs Kazimirs medījis pa Vec-Pienavas novadu, kur tagad ir Fridrichluste. Viņam šis apgabals tik ļoti paticis, ka uzcēlis paša meža vidū pie Pienavas upītes sev medības pili. Pils no ārienes izskatās kā mālu kalns ar vienu pašu skursteni. Bet vēstures ziņas stāsta, ka pili esot uzcēlis lielskungs Ķetlers. Tanīs laikos pils lielā zāle bijusi izgreznota ar Venēcijas spoguļiem, dārgām bildēm; bet kāda mazāka zāle — lielmātes dzīvoklis — bijusi ar zīdu un samtu oderēta. Ap pili, kādu jūdzi apmērā, senāk bijis zvēru dārzs. To apliecina kāds 90 gadus vecs sirmgalvis, kas pats savām acim redzējis vēl lielus gabalus mūŗa sētas. Viņš teic, ka dārza sēta bijusi kleķa (no māliem un salmiem sajaukta), salmiem apjumta. Kad sirmgalvis sācis dārzu redzēt — zvēru viņā vairs nav bijis, sēta jau vietām bijusi sagruvusi un dārzs jau pa daļai tīrumā pārvērsts. Tikai vietām vēl stāvējuši reti milzu ozoli, sevišķi pret vakariem, Pienavas upītes krastos. Ap pili ir sirma liepāja, kas senatnē dēstīta. Liepās redzams — pils vakara pusē — rakts dīķis un tālāk otrs tāds pats, saukts par Melno dīķi, tādēļ ka liepu ēnā dīķa ūdens izskatās melns. Šinī Melnā dīķī esot vecos laikos viena pils jaunkundze (freilene) savu bērnu noslīcinājusi. Tādēļ naktīs gar dīķi spokojoties: dzird bērnu raudam. Mana mātes māte stāstīja, ka tad, kad viņa kalpojusi pilī pie lielkunga par pils meitu, pils priekšā bijuši nostādīti dažādi tēli: Ievas, Marijas, Kristus u.t.t. Lielkungi un visi pils ļaudis pret tiem tēliem vienmēr noņēmuši cepuri. Lielskungs nekad nav piebraucis līdz pašām pils durvim, bet arvienu gabaliņu nost licis apstāties un tad kājām gājis gar minētiem tēliem ar pliku galvu, krustus mezdams. Lielmāti vilkuši ratiņiem pie pils durvim, jo viņa bijusi kliba. Kas tie par lielkungiem bijuši, mana mātes māte nezināja pateikt. Tagad no minētiem tēliem vairs nav ne zīmes. No zvēru dārza tagad kāds gabals gan pieder muižai pašai, bet viena daļa pieder apkārtējām mājām. Dārza sētas pamati vēl vietvietām redzami un arī viens apaļš kalniņš. No šā kalniņa gājusi taisna stiga caur mežu uz pils balkonu. Kungi no balkona skatījušies, kā stirnas un citi kustoņi kalnā rotājušies. Kalniņš tagad atronas aŗamā laukā. No zvēru dārza ir vēl palikusi kāda birztaliņa, kas tagad pieder Raušu mājām un kuŗu sauc par Raušu birzi. Fridrichluste savā laikā pieredzējusi dažādus rentes kungus; bet sevišķi ievērojamus laikus viņa piedzīvojusi krievu kunga Rūpa laikā. Rūps uzņēmis muižu tūlīt pēc klausības laikiem. Šā kunga laikā muižā bijušas kaulu sudmalas, kur žīdi caurām svētdienām kaulus maluši. Bet sudmalas ilgi nepastāvējušas: kādā svētdienā sudmalām pilnā darbā esot, uznākusi liela vētra un apgāzusi. Arī brankūzis un alus brūzis tanīs laikos muižā bijuši; tāpat liela vēršu kūts, kuŗā lielus Ukrainas vēršus ar drabiņām un brāgu baŗojuši. No brūža uz vēršu kūti pa zemes apakšu gājušas renes, pa kuŗām brāga vadīta uz kūti. Ilgi vēl stāvējuši kūts mūŗi, kuŗus iesaukuši par Bauģeŗu muižas mūŗiem. Brūzis tagad pārtaisīts par muižas kalpu māju. Tāpat min. kungs ietaisījis lieliskas drenāžas, un drenāžu stobru taisīšanai vien uzcēlis cepli. Rūpa laikā pie pils bijis gaŗš stabs ierakts. Staba galā, kad kungs bijis mājā, plivinājies karogs. Šis pats kungs licis gar vienu pusi muižas laukiem uzmest zemju valni un uz tā sadēstīt vītolus. Vītoli valnē vēl tagad aug. Senāk pa muižu, pa brūzi, pa pili esot plosījušies velni. Boznieks, kas muižu pa naktim apsargājis jeb bozē stāvējis, dažreiz naktīs dzirdējis pa liepām braucam un jājam. Pils pagrabos un pažobelēs velni naktim gan kā cūkas kviekuši, gan kā bērni brēkuši un dažreiz velns bozniekam parādījies kā lielskungs, cienājis to ar speķi un desām. Netālu no pils pie senā brūža ietek Zolītes upīte Pienavā. Pienavas upītes krastā atrodas muižas tuvumā avots, saukts par Veselības avotu. Iz pāršķelta akmiņa izverd ūdens dzintara skaidrumā. Veci ļaudis stāsta, ka Lustes kungam bijusi viena vienīga meita, bet slimīga. Izārstējušies pasaules dakteru, bet slimojusi un slimojusi. Te kāda veca sieviņa devusi padomu dzert no tā avota un, palūk! tapusi vesela. No tā laika avotiņš nosaukts par Veselības avotu. Lustes muižā dzīvoja lieliski bagāts kungs — tam bija lēperis, kas viņam skrēja pa priekšu kā kurtu suns. Kad viņš no Lustes muižas brauca uz Jelgavu karietē, četriem baltiem zirgiem, tad arvienu redzēja un lielā gabalā pa priekšu skrejam lēperi. Tas bijis tāds cilvēks, kam kāju ikri izgriezti, tā ka lieli bijuši tieviņi kā irbuliņi.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox